Publicēts 2026. gada 20. augustā.

Īsā atbilde: pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam nepieciešams A2 līmenis, lielākajai daļai profesiju vajadzīgs līmenis no B1 līdz C1, savukārt pilsonības iegūšanai jākārto pavisam cita pārbaude, kas nav saistīta ar valsts valodas prasmes līmeņa apliecības iegūšanu.

Zemāk skaidrojam, no kurienes rodas šīs prasības, kā uzzināt savai profesijai nepieciešamo līmeni un kam pārbaude nav jākārto vispār.

Kategoriju vairs nav, ir līmeņi

Vārds „kategorija“ sarunvalodā saglabājies no iepriekšējās sistēmas. Līdz 2009. gadam bija spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 296, kuros valodas prasme bija iedalīta trīs pakāpēs, un katrai no tām bija divas kategorijas.

Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157, un aktuālā redakcija stājās spēkā 2025. gada 16. septembrī. Tajos ir seši līmeņi trīs pakāpēs:

pamata līmenis: A1 un A2;
vidējais līmenis: B1 un B2;
augstākais līmenis: C1 un C2.

Ko katrs līmenis nozīmē praksē:

A1: sazināties frāzēs un īsos teikumos par vienkāršiem ikdienas tematiem.
A2: vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām.
B1: risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un zināmiem profesionāliem tematiem.
B2: sarunāties par sadzīves, sociālās dzīves un profesionāliem jautājumiem.
C1: brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli.
C2: pilnīgi brīvi sazināties un izvērsti diskutēt par dažādiem tematiem.

Kāds līmenis vajadzīgs darbam

Vienotas atbildes nav, un tieši te rodas lielākā daļa pārpratumu. Līmenis tiek noteikts nevis pēc amata nosaukuma, bet pēc profesijas koda klasifikatorā, un tas ir norādīts noteikumu Nr. 157 pielikumā.

Loģika ir vienkārša: jo vairāk darbā nepieciešama publiska saziņa un jo lielāka ir atbildība, jo augstāka ir valodas prasība. Daži orientieri no pielikuma:

tiesneši un juridisko lietu vecākie speciālisti: C2;
ārsti: C1;
pirmsskolas un pamatizglītības pedagogi: C1;
programmētāji: C1;
datubāzu un tīklu vecākie speciālisti: B2;
grāmatveži ar trešā līmeņa kvalifikāciju: B2;
kasieri: B1.

Svarīga piebilde: viens un tas pats amata nosaukums var atbilst dažādiem klasifikatora kodiem un līdz ar to dažādiem līmeņiem. Grāmatvedis un finanšu speciālists pielikumā nav viena un tā pati rinda. Tāpēc drošākais veids, kā noskaidrot prasību, ir atrast savu profesijas kodu noteikumu Nr. 157 pielikumā portālā likumi.lv.

Ja darba devējs nosauc jums nepieciešamo līmeni, palūdziet norādīt konkrēto pielikuma rindu. Tas ir pilnīgi normāls lūgums, un tas palīdz izvairīties gan no liekiem izdevumiem par pārbaudi, gan no mēnešiem ilgas gatavošanās nepareizajam līmenim.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja un ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss: A2

Šeit viss ir viennozīmīgi. Noteikumos tas pateikts skaidri: pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu var persona, kas apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē, tas ir, A2.

Tā ir biežākā situācija mūsu pieaugušo studentu vidū, un tieši tajā visbiežāk kļūdās, gatavojoties uzreiz B1 līmenim „katram gadījumam“. Ja mērķis ir tikai dokumenta saņemšana, augstāks līmenis nozīmē papildu mēnešus un papildu izmaksas.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai no nulles sasniegtu A2 līmeni, rakstījām atsevišķā rakstā par to, cik ilgs laiks nepieciešams latviešu valodas apguvei līdz A2.

Pilsonība ir atsevišķa pārbaude, nevis līmenis

Tā ir viena no biežākajām un dārgākajām kļūdām. Valsts valodas prasmes pārbaude līmeņa iegūšanai un naturalizācijas kārtībā paredzētā pārbaude ir divas dažādas pārbaudes divās dažādās iestādēs.

Līmeņa pārbaudi nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes organizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), un tās ir divas: latviešu valodas prasmes pārbaude un zināšanu pārbaude par Satversmi, himnas tekstu un Latvijas vēsturi un kultūru.

Naturalizācijas valodas pārbaudē vērtē četras prasmes: klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu un runāšanu. Mutvārdu daļā ir desmit intervijas jautājumi, situāciju apspriešana un attēlu aprakstīšana. Šīs pārbaudes rezultātā valodas līmenis netiek piešķirts. Tā ir viena no prasībām pilsonības iegūšanai.

Šai pārbaudei ir savi atbrīvojumi un atkārtotas kārtošanas noteikumi: valodas prasmes un zināšanu pārbaudi atļauts kārtot ne vairāk kā trīs reizes viena naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā; starp valodas pārbaudes kārtošanas reizēm jābūt vismaz trim mēnešiem, bet starp zināšanu pārbaudēm vismaz vienam mēnesim. Atkārtoti jākārto tikai tā daļa, kas nav nokārtota.

Ko tieši pārbauda, kāds ir slieksnis un kas ir atbrīvots, sīkāk aprakstīts rakstā par to, kāds latviešu valodas līmenis vajadzīgs pilsonībai. Galvenais, kas jāatceras: valodas līmeņa apliecība neaizstāj naturalizācijas pārbaudi, un otrādi.

Kam valodas prasmes pārbaude nav jākārto

Noteikumi Nr. 157 no pārbaudes atbrīvo vairākas grupas:

personas, kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā akreditētā iestādē;
personas, kas beigušas mazākumtautību izglītības programmu un līdz 2025. gada 1. septembrim nokārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā;
personas, kas nokārtojušas latviešu valodas eksāmenu Eiropas skolas bakalaurāta līmenī;
personas ar veselības stāvokļa izraisītiem funkcionēšanas ierobežojumiem, ja ir attiecīgs atzinums;
personas, kas nav sasniegušas 15 gadu vecumu;
personas no 75 gadu vecuma.

Ja piederat pie kādas no šīm grupām, nav jāmaksā valsts nodeva un nav jāgatavojas pārbaudei, pietiek ar apliecinošu dokumentu.

Cik maksā un kā skaita rezultātu

Valsts nodeva par pārbaudi ir 52 eiro. Tā jāmaksā par katru pārbaudes kārtošanas reizi, un vairākos gadījumos tā netiek atmaksāta, tāpēc uz pārbaudi ir vērts doties sagatavotam.

Pārbaudi nodrošina VIAA, izmantojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu. Ja personai jau ir valsts valodas prasmes vērtējums un tā pārbaudi kārto atkārtoti, spēkā ir hronoloģiski pēdējais lēmums. Tas nozīmē, ka, atkārtoti kārtojot pārbaudi zemākā līmenī, iepriekšējais rezultāts tiek aizstāts, un to ir vērts paturēt prātā.

Kā pieteikties pārbaudei un kā norisinās pati diena, aprakstījām instrukcijā par pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudei.

Kā izvēlēties līmeni, ja izvēle ir

Ja prasību stingri nosaka profesija vai konkrēts dokuments, izvēles nav. Taču bieži cilvēks var izvēlēties pats, un tad galvenais ir viens jautājums: kādam mērķim apliecība ir vajadzīga? Atbilde uz to arī nosaka līmeni.

Ja mērķis ir viens un tas ir formāls, kārtojiet pārbaudi tieši tajā līmenī, kas nepieciešams. Formālas prasības izpildei augstāks līmenis parasti nav vajadzīgs, bet katra pārbaudes kārtošanas reize maksā 52 eiro, un sagatavošanās augstākam līmenim var prasīt vairākus mēnešus.

Ja mērķi ir divi un nākamais jau ir skaidrs, jāņem vērā tālākais no tiem. Ja pēc gada vai diviem plānota pilsonība, profesijas maiņa vai amats ar augstāku prasību, loģiskāk ir uzreiz apgūt valodu līdz vajadzīgajam līmenim, nevis pēc gada atkal atsākt gatavošanos.

Ārpus formālajām prasībām augstāks valodas līmenis var palīdzēt, meklējot darbu vai sarunās ar darba devēju, taču tas jau ir jūsu situācijas, nevis normas jautājums: darba devējs nevar pieprasīt, lai jūs kārtotu augstāka līmeņa pārbaudi, nekā norādīts pielikumā.

Jebkurā gadījumā paredziet rezervi, nevis orientējieties uz minimumu. Pārbaudē vērtē četras prasmes, un viena spēcīga prasme nekompensē citu vāju prasmi. Cilvēks, kurš brīvi runā, bet neraksta, B1 nenokārtos tāpat kā cilvēks ar izcilām gramatikas zināšanām, kurš gandrīz nerunā.

Kāpēc tā notiek un cik punktu jāsavāc katrā daļā, aplūkots atsevišķi rakstā par to, kā notiek valsts valodas prasmes pārbaude A2 līmenī.

Ja nepieciešama sistemātiska valodas apguve pieaugušajiem, Latvian Easy piedāvā kursus dažādiem līmeņiem.

Kur meklēt oficiālo informāciju

likumi.lv, Ministru kabineta 08.03.2022. noteikumi Nr. 157 kopā ar pielikumu, kurā līmeņi sadalīti pēc profesiju kodiem;
VIAA, viaa.gov.lv, pārbaudes kārtība, programmas un pieteikšanās;
PMLP, pmlp.gov.lv, valodas prasības uzturēšanās atļaujai, ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam un naturalizācijai.

Noteikumi mainās: spēkā esošā noteikumu Nr. 157 redakcija stājās spēkā 2025. gada 16. septembrī. Pirms nodevas samaksas pārbaudiet aktuālo redakciju.

Īsumā

Oficiālajos dokumentos kategoriju vairs nav, ir seši līmeņi no A1 līdz C2. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam vajadzīgs A2 līmenis. Darbam nepieciešamo līmeni nosaka noteikumu Nr. 157 pielikums pēc profesijas koda, un parasti tas ir no B1 līdz C1. Pilsonības iegūšanai PMLP jākārto atsevišķa pārbaude, un valodas līmeņa apliecība to neaizstāj. Nodeva ir 52 eiro par katru pārbaudes kārtošanas reizi, spēkā ir hronoloģiski pēdējais rezultāts, un daļa cilvēku no pārbaudes ir atbrīvoti pavisam.

Kāds latviešu valodas līmenis jums vajadzīgs: A2, B1 vai C1