Kāds latviešu valodas līmenis vajadzīgs Latvijas pilsonībai
Publicēts 2026. gada 24. septembrī.
Īsā atbilde ir negaidīta: pilsonībai nav vajadzīgs neviens valsts valodas prasmes līmenis. Ne A2, ne B1, ne C1. Valodas pārbaude naturalizācijas procesā ir atsevišķa pārbaude. Tai ir cita iestāde, citi noteikumi un cits grafiks, un apliecība par valodas līmeni to neaizstāj.
Taču jautājumu «kāds līmenis» uzdod ne burtu dēļ. Aiz tā slēpjas cits jautājums: cik tas ir grūti un kam gatavoties. Uz to arī atbildam tālāk, balstoties uz likuma tekstu, pārbaudes noteikumiem un oficiālo uzdevumu paraugu.
Tā ir cita pārbaude, nevis valodas līmenis
Valsts valodas prasmes pārbaudi rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, VIAA. Tur kārto A2 pastāvīgās uzturēšanās atļaujai un B1 vai C1 profesionālajām prasībām.
Valodas pārbaudi naturalizācijas procesā rīko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, PMLP. Tā ir daļa no jūsu pilsonības iesnieguma izskatīšanas, nevis atsevišķs pakalpojums.
No tā izriet sekas, uz kurām cilvēki klūp visbiežāk: VIAA nokārtotā valodas prasmes pārbaude naturalizācijā netiek ieskaitīta. Pilsonības likumā ir slēgts saraksts ar pamatiem, kad valodas pārbaude nav jākārto, un valsts valodas prasmes apliecības tajā nav nevienā līmenī. Cilvēks saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju ar A2, pēc dažiem gadiem iesniedz dokumentus pilsonībai un uzzina, ka valoda jāpierāda no jauna.
Apzīmējuma A2, B1 vai B2 likumā nav. Taču līmenis tur ir aprakstīts vārdiem: Pilsonības likuma 20. pants uzskaita, kas cilvēkam jāprot. Ja pārstāsta tuvu tekstam:
pilnībā saprast sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;
brīvi stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves tēmām;
tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas;
prast uzrakstīt darbu par komisijas uzdotu sadzīves tēmu.
Pievērsiet uzmanību vārdiem «pilnībā», «brīvi», «tekoši», «jebkuras». Tas nav apraksts cilvēkam, kurš veikalā tik tikko var izskaidroties.
Arī slieksnis ir noteikts precīzi, un tas ir augstāks, nekā daudzi gaida. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 973 valodas pārbaude ir nokārtota, ja par katru prasmi iegūti vismaz 16 punkti no 25, tas ir, vismaz 64%. Tāpat kā valsts valodas prasmes pārbaudē, spēcīga prasme nevelk vāju: ja neizdodas viena daļa, pārbaude nav nokārtota.
Kāds tas ir līmenis pēc Eiropas skalas
Oficiālas atbildes nav, un tas ir godīgi jāatzīst. Valsts apzināti nepielīdzina šo pārbaudi nevienam līmenim, tāpēc jebkurš «tas ir B1» būs vērtējums, nevis norma.
Kā rāda sagatavošanas prakse, ir vērts orientēties uz līmeni starp B1 un B2. Ar to saskan arī 20. panta formulējumi: pilnīga oficiālas informācijas izpratne un brīva saruna par sadzīves tēmām prasa vairāk, nekā dod A2.
Priekšstatu par grūtību dod arī oficiālais paraugs PMLP e-rīkā. Lasīšanā, piemēram, ir uzdevums ar īsām informācijas zīmēm, un katrai jāizvēlas pareizā nozīme: «Uzmanību! Sols ir svaigi krāsots» un varianti «Sols ir tikko krāsots» vai «Solu drīz sāks krāsot». Rakstīšanā ir uzdevums, kur desmit teikumos ar tukšām vietām jāieraksta vārdi no saraksta pareizajā formā: ar locījumiem, laikiem, saskaņojumu un salīdzināmo pakāpi. Atpazīt pareizo formu un pašam to izveidot ir dažādas prasmes, un šeit vajadzīga otrā.
Tā ir ilustrācija, nevis mērījums: atsevišķi uzdevumi nenosaka visas pārbaudes līmeni.
No kā sastāv valodas pārbaude
Pārbauda četras prasmes: klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu un runāšanu. Rakstu darbs ir par sadzīves tēmām: aizpildīt veidlapu, uzrakstīt vēstuli, ielikt vārdus pareizajā formā. Runāšanā jāatbild uz jautājumiem par sevi, jāsarunājas par sadzīves situācijām un jāapraksta attēls.
No 65 gadu vecuma rakstīšana nav jākārto: no šīs daļas atbrīvo pats likums. Lasīšana un klausīšanās paliek, bet tās drīkst pārbaudīt mutiski. Tātad tā nav tikai saruna par sevi, teksta izpratne tiek pārbaudīta arī šeit.
Otrā pārbaude: Satversme, himna, vēsture
Pēc valodas pārbaudes kārto zināšanu pārbaudi. Tajā ir trīs atsevišķi vērtētas daļas: Satversmes pamatnoteikumi, valsts himnas teksts, Latvijas vēstures un kultūras pamati.
Kārtība ir šāda: zināšanu pārbaudi kārto divu mēnešu laikā pēc tam, kad nokārtota valodas pārbaude. Par šo daļu plānojot bieži aizmirst, bet tai vajadzīga atsevišķa sagatavošanās, un tā ir par faktiem, nevis par valodu.
Cik mēģinājumu un kādi termiņi
Šeit noteikumi ir krietni stingrāki nekā valsts valodas prasmes pārbaudē.
Valodas prasmes un zināšanu pārbaudi atļauts kārtot ne vairāk kā trīs reizes viena naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā.
Ja valodas pārbaude nav nokārtota, to var kārtot atkārtoti ne agrāk kā pēc trim mēnešiem.
Ja zināšanu pārbaude nav nokārtota, to var kārtot atkārtoti ne agrāk kā pēc viena mēneša.
Atkārtoti kārto tikai to daļu, kas nav nokārtota, nevis visu pārbaudi.
Arī termiņi ir noteikti. Valodas pārbaude jākārto divu mēnešu laikā pēc tam, kad PMLP iesniegti pilsonības iegūšanai nepieciešamie dokumenti. Ja uz pārbaudi nevar ierasties attaisnojoša iemesla dēļ, to apliecinoši dokumenti jāiesniedz divu mēnešu laikā. Bez tā iesnieguma izskatīšanu izbeidz.
Salīdzinājumam: VIAA valsts valodas prasmes pārbaudē mēģinājumu skaits nav ierobežots, un pēc parasta neveiksmīga mēģinājuma var uzreiz pieteikties vēlreiz. Atsevišķs termiņš tur ir tikai vienā gadījumā: ja cilvēku izraida no pārbaudes par noteikumu pārkāpšanu, nākamā reize ir iespējama ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem.
Kam pārbaude nav jākārto
Pilsonības likumā ir slēgts saraksts, un atbrīvojumi tajā ir dažāda apjoma.
No abām pārbaudēm atbrīvoti:
cilvēki ar I grupas invaliditāti;
cilvēki ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ;
cilvēki ar II vai III grupas invaliditāti kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ;
bērni ar noteiktu invaliditāti;
tie, kas ieguvuši pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi programmas.
Tikai no valodas pārbaudes atbrīvoti, ja pamats iegūts piecu gadu laikā pirms iesnieguma:
tie, kas ieguvuši augstāko izglītību latviešu valodā;
tie, kas nokārtojuši centralizēto eksāmenu latviešu valodā ar pietiekamu rezultātu: eksāmeniem pēc 2011. gada 31. augusta tas ir vismaz 50% par 9. klasi vai vismaz 20% par 12. klasi.
No atsevišķām valodas pārbaudes daļām atbrīvoti cilvēki ar II un III grupas invaliditāti:
runas traucējumu gadījumā no runāšanas;
dzirdes traucējumu gadījumā no klausīšanās un runāšanas;
redzes traucējumu gadījumā no rakstīšanas;
ja nav labās vai kreisās rokas vai plaukstas, no rakstīšanas.
Ja jūsu gadījums ir robežgadījums, nepaļaujieties uz pārstāstiem, arī uz šo: pamati ir piesaistīti konkrētiem formulējumiem un dokumentiem, un lemj PMLP.
Cik tas maksā
Atsevišķas nodevas par pārbaudēm nav. Maksā valsts nodevu par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu, parastā summa ir 28,46 eiro.
Samazināta nodeva 4,27 eiro paredzēta:
trūcīgu ģimeņu locekļiem un atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētiem bezdarbniekiem;
to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu;
vecuma un izdienas pensionāriem;
cilvēkiem ar II un III grupas invaliditāti;
valsts akreditētu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem;
valsts akreditētu augstskolu pilna laika studentiem.
No nodevas pilnībā atbrīvoti politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.
Kur izmēģināt pārbaudi
PMLP ir atvērts e-rīks ar abu pārbaužu paraugiem, gan valodas, gan zināšanu: pilsonibasparbaude.pmlp.gov.lv. Var izpildīt visu pēc kārtas vai izvēlēties vienu daļu.
Vispirms tur norāda pilsonības iegūšanas veidu, vecumu, izglītību un invaliditāti, un rīks pats saliek daļas tieši jūsu gadījumam. Tas ir noderīgi pats par sevi: jūs uzreiz redzat, kas jākārto tieši jums.
Paraugu vērts izpildīt pirms dokumentu iesniegšanas, nevis pēc. Atcerieties par diviem mēnešiem: kad dokumenti jau iesniegti, laika iešūpoties gandrīz nav.
Kā gatavoties
Galvenā kļūda ir mācīties valodu vispār. Pārbaude jautā konkrētas lietas: sadzīves un oficiālu tekstu un sarunu izpratni, prasmi ielikt vārdu pareizajā formā, rakstu darbu par sadzīves tēmu, brīvu sarunu par sevi un ikdienu. Un visas četras prasmes jātur vienlaikus, jo 16 punkti no 25 vajadzīgi katrā. Klāt nāk atsevišķa zināšanu daļa par Latviju, kas ar valodu nav saistīta.